sarunāt
sarunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu u. tml.).
PiemēriSarunāt muļķības.
2.Runājot vienoties (ar kādu par ko).
PiemēriSarunāt tikšanos.
Stabili vārdu savienojumiSarunāt spēles rezultātu.
2.1.Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
PiemēriSarunāju ar draugiem aiziet uz kino.
2.2.Runājot vienoties (par vietu, laiku kā veikšanai).
PiemēriSarunāt konsultāciju pie ārsta.
3.Salīgt (kādu darbā, palīgā); salīgt (darbu, darbavietu).
PiemēriSarunāt sev palīgu.
3.1.Vienoties, salīgt (par kā pirkšanu, pārdošanu, nomu u. tml.).
PiemēriMašīna kāzām jau sarunāta.
4.intransitīvs Runājot saprasties, vienoties (ar kādu).
PiemēriAr viņu vienmēr var visu sarunāt.