sarunāties
sarunāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos darbības vārds; atgriezenisks
1.Runājot savstarpēji sazināties (parasti par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
PiemēriSarunāties pusbalsī.
- Sarunāties pusbalsī.
- Sarunāties čukstus.
- Sarunāties angļu valodā.
- Sarunāties pa telefonu.
- Sarunāties ar interneta starpniecību.
- Draudzenes sarunājas.
- Ar bērnu jāprot sarunāties tā, lai viņš jūsos ieklausītos.
1.1.Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
PiemēriVecais vīrs sarunājās ar suni.
- Vecais vīrs sarunājās ar suni.
- Māksliniece savās mājās glezno, sarunājas ar putniem, raksta dzeju.
1.2.Sazināties, izmantojot zīmes, žestus, izturēšanās veidu u. tml.
PiemēriSarunāties zīmju valodā.
- Sarunāties zīmju valodā.
- Sarunāties ar žestiem.