sarunbiedrs
sarunbiedrs lietvārds; vīriešu dzimte
sarunbiedre lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
PiemēriInteresants, labs, patīkams sarunbiedrs.
- Interesants, labs, patīkams sarunbiedrs.
- Jautra sarunbiedre.
- Runājot jāskatās sarunbiedram acīs.
- Žurnālista sarunbiedrs ir pasaulē pazīstams zinātnieks.
- pārnestā nozīmē Kad dvēselei ir auksti un sirds sāp, vienīgais mans sarunbiedrs ir papīrs.