sārtoties
sārtoties 3. pers. -ojas, pag. -ojās darbības vārds; atgriezenisks
1.Kļūt sarkanam, sārtam.
PiemēriTomāti sāk sārtoties.
- Tomāti sāk sārtoties.
- Kļavu lapas sārtojas.
- Līdzko sāk sārtoties ķirši, klāt ir arī strazdi.
- Notika asiņaina kauja, viss kaujas lauks sārtojās asinīs.
1.1.Kļūt sārtam, palielinoties asiņu pieplūdumam – par seju, tās daļām.
PiemēriAiz dusmām sārtojas vaigi.
- Aiz dusmām sārtojas vaigi.
1.2.Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
PiemēriMākoņi sārtojas.
- Mākoņi sārtojas.
- Pie paša horizonta sārtojas ugunīga pamale.
1.3.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot.
PiemēriUz šķīvja sārtojas sagriezts arbūzs.
- Uz šķīvja sārtojas sagriezts arbūzs.