seniors
seniors lietvārds; vīriešu dzimte
seniore lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vecākais (pievieno aiz uzvārda, runājot, piem., par tēvu, lai viņu atšķirtu no dēla ar tādu pašu uzvārdu).
PiemēriBērziņš seniors vienmēr atbalsta dēla centienus.
2.Gados vecāks vai vecs cilvēks; pensionārs.
PiemēriSenioru deju kolektīvs.
2.1.Gados vecāku sportistu vecumgrupa.
PiemēriStartēt senioru klasē.
Cilme:No latīņu senior ‘vecāks; vecāks cilvēks’.