Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mānīt
mānīt mānu, māni, māna, pag. mānīju darbības vārds; transitīvs
1.Apzināti maldināt, stāstot nepatiesību; krāpt.
PiemēriMānīt bērnus.
  • Mānīt bērnus.
  • Mānīt pircējus.
  • Mānīt vēlētājus ar tukšiem solījumiem.
Stabili vārdu savienojumiMānīt pašam sevi.
1.1.Ar viltu, vilinot panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
PiemēriMānīt suni ar desu.
  • Mānīt suni ar desu.
  • Mānīt uz āķa no dīķa karpas.
2.intransitīvs Nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
PiemēriIntuīcija mani nemāna.
  • Intuīcija mani nemāna.
  • Ja acis mani nemāna, esmu šai vietā jau bijis.