mānīt
mānīt mānu, māni, māna, pag. mānīju transitīvs, darbības vārds
1.Apzināti maldināt, stāstot nepatiesību; krāpt.
PiemēriMānīt bērnus.
Stabili vārdu savienojumiMānīt pašam sevi.
1.1.Ar viltu, vilinot panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
PiemēriMānīt suni ar desu.
2.intransitīvs Nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
PiemēriIntuīcija mani nemāna.