Paplašinātā meklēšana
Meklējam mānīt.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (34):
- aizvilt Aizmānīt, aizvilināt.
- apčakarēt Apkrāpt, apmānīt.
- apkāst Apkrāpt, apmānīt.
- apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
- apmānīt Apzināti maldināt, panākt, ka notic šķietamajam; piemānīt.
- apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
- muļķot Censties panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; arī mānīt, krāpt.
- izšmaukt Izmānīt, izkrāpt (ko).
- pavazāt aiz deguna kādu laiku mānīt, muļķot.
- krāpties Krāpt (1); mānīties, blēdīties.
- čakarēt Krāpt, mānīt; kaitināt.
- krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt (kādu).
- vazāt aiz deguna mānīt, krāpt.
- vest ap stūri mānīt, krāpt.
- pamānīties Mazliet mānīties.
- spraust batonus (ausīs) melot, censties piemānīt.
- izzagt aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
- neķert uz mušpapīra nezoboties, arī nemānīt.
- jaņi Nonākt zaudētāja, piemānīta cilvēka, neveiksminieka stāvoklī.
- piečakarēt Piekrāpt (1), piemānīt.
- piekrāpt Piemānīt (kādu), nepildot solīto, izkrāpjot naudu u. tml.
- apvest ap stūri piemānīt, piekrāpt.
- piekāst Piemānīt, piekrāpt.
- piemuļķot Piemānīt, piekrāpt.
- izčakarēt Piemānīt, piemuļķot, arī likt vilties.
- izvazāt aiz deguna piemānīt, piemuļķot, piekrāpt.
- piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
- izcūkot Piemānīt; nodarīt kaitējumu.
- piešņākt Piemānīt.
- blēdīties Savtīgos nolūkos rīkoties negodīgi, melot, krāpt, mānīties.
- vilt Viltīgi mānīt, krāpt (kādu).
- apvārdot zobus virzīt sarunu tā, lai panāktu sev vēlamo; pierunāt, iestāstīt, lai apmānītu, pieglaimotos.
- noķert uz mušpapīra zoboties, apmānīt.
mānīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV