uzmānīt
uzmānīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ar mānīšanu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriUzmānīt samu no dzelmes virspusē.
1.1.pārnestā nozīmē Ar grūtībām (piem., dažādi grozot, spiežot) panākt, ka (kas) uzvirzās virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzmānīt auto riteņiem citus diskus.