uzmanīgs
uzmanīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
uzmanīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
uzmanīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
PiemēriUzmanīgs korektors.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUzmanīgi pētīt autobusu sarakstu.
2.Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
PiemēriUz ielas parasti esmu uzmanīgs.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriAllaž braukt uzmanīgi un neiekļūt avārijās.
2.2.Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMelnais stārķis ir uzmanīgs un bailīgs putns.
3.Tāds, kas izturas ieinteresēti, laipni, arī iejūtīgi, gādīgi (pret kādu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPersonāls ir uzmanīgs pret jebkuru apmeklētāju.