uzmānīt
uzmānīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ar mānīšanu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriUzmānīt samu no dzelmes virspusē.
- Uzmānīt samu no dzelmes virspusē.
- Uzmānīt kaķi bēniņos.
1.1.pārnestā nozīmē Ar grūtībām (piem., dažādi grozot, spiežot) panākt, ka (kas) uzvirzās virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzmānīt auto riteņiem citus diskus.
- Uzmānīt auto riteņiem citus diskus.
- Jauno detaļu nekā nevarēju uzmānīt virsū.