izcūkot sarunvaloda
izcūkot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Piemānīt; nodarīt kaitējumu.
PiemēriIzcūkot radus, kaimiņus.
- Izcūkot radus, kaimiņus.
1.1.Izbojāt, sabojāt.
PiemēriIzcūkot ēdienu.
- Izcūkot ēdienu.
- Izcūkota diena.
- Lietus izcūkoja visus plānus.