Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
apmuļķot
apmuļķot
-oju, -o, -o, pag. -oju
transitīvs, darbības vārds
Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī;
apmānīt
;
piemuļķot
.
Piemēri
Apmuļķot klasesbiedru.
Piemēri
Apmuļķot klasesbiedru.
Ekskursanti tika apmuļķoti.
Apmuļķota sieviete.
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
apmirt
apmīt
apmizot
apmizoties
apmulsināt
apmulst
apmulsums
apmuļķot
apmuļļāt
apmūrēt
apnēsāt
apnicīgs
apnikt
apnikums
apņēmība
Tēzaurs
apmuļķot
LLVV
apmuļķot