Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apmuļķot
apmuļķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
PiemēriApmuļķot klasesbiedru.