apnicīgs
apnicīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
apnicīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
apnicīgi apstākļa vārds
apnicība lietvārds; sieviešu dzimte
apnicīgums lietvārds; vīriešu dzimte
Tāds, kas ātri apnīk; garlaicīgs, vienmuļš.
PiemēriApnicīgs cilvēks, vīrietis.
- Apnicīgs cilvēks, vīrietis.
- Sijāja apnicīgs lietus.
- Apnicīga sieviete.
- Apnicīga spēle.
- Apnicīgi viesi.
- Apnicīgajos brīdinājumos negribējās klausīties.
- Dienas bija apnicīgi vienādas.
- Apnicīgi skan vienmuļa mūzika.