apņēmīgs
apņēmīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
apņēmīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
apņēmīgi apstākļa vārds
apņēmīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas noteikti cenšas izpildīt savus nodomus.
PiemēriDrošs un apņēmīgs jauneklis.
- Drošs un apņēmīgs jauneklis.
- Apņēmīga sieviete.
- Par apņēmīgo meiteni visiem bija prieks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; stingrs, noteikts.
PiemēriApņēmīgs skatiens.
- Apņēmīgs skatiens.
- Apņēmīgi soļi.
- Apņēmīgi rīkoties.