apņēmība
apņēmība lietvārds; vīriešu dzimte
1.Īpašība, kas izpaužas kā stingra griba īstenot savus nodomus.
PiemēriLiela apņēmība.
- Liela apņēmība.
- Uzsākt darbu ar apņēmību.
- Apņēmības pilns cilvēks.
1.1.Šīs īpašības izpausme (piem., balsī, sejā).
PiemēriViņa balsī skanēja apņēmība.
- Viņa balsī skanēja apņēmība.
- Skatiens pauda ciešu apņēmību.