Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
apmūrēt
apmūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
apmūrējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pārklāt ar mūri (no ārpuses).
PiemēriApmūrēt koka sienu.
1.1.Mūrējot izveidot (visapkārt).
PiemēriAp dārzu apmūrēt ķieģeļu sētu.