Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apmūrēt
apmūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
apmūrējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pārklāt ar mūri (no ārpuses).
PiemēriApmūrēt koka sienu.
1.1.Mūrējot izveidot (visapkārt).
PiemēriAp dārzu apmūrēt ķieģeļu sētu.