Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
apņemt
apņemt -ņemu [-ņȩmu], -ņem, -ņem [-ņȩm], pag. -ņēmu transitīvs, darbības vārds
1.Ņemot, liekot apsiet vai aptvert (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApņemt virvi ap vezumu.
1.1.Aptvert ar rokām, apkampt; arī apskaut.
PiemēriOzolu tikko varēja apņemt divi vīri.
2.formā: trešā persona Lokveidā aptvert, ieskaut.
PiemēriZiedu vainagi apņem dziedātāju galvas.
3.formā: trešā persona No visām pusēm, pilnīgi ietvert.
PiemēriKleita cieši apņem meitenes augumu.
3.1.Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam.
PiemēriPamazām visu apņem tumsa.
3.2.Pārņemt psihi, organismu.
PiemēriMeiteni apņēma prieks un mīlestība.
3.3.Izpausties (sejā).
PiemēriSievietes acis apņem skumjas.
4.novecojis Apprecēt.
PiemēriPar sievu viņš apņēma čaklāko un skaistāko meiteni.
Stabili vārdu savienojumiApņemt sievu.