Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
apmānīt
apmānīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Apzināti maldināt, panākt, ka notic šķietamajam; piemānīt.
PiemēriApmānīt draugu, klasesbiedru, vecākus.
1.1.Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
PiemēriApmānīt pircēju.
Stabili vārdu savienojumiApmānīt acis.