apmale
apmale dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
apmalojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (piem., apģērba, cepures, apavu) malai.
PiemēriCepure ar ūdeļādas apmali.
- Cepure ar ūdeļādas apmali.
- Bērna zābaciņiem bija pūkaina, silta materiāla apmales.
1.1.Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
PiemēriLogu apmales.
- Logu apmales.
- Nokrāsot grīdas apmali.
1.2.Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
PiemēriŠķīvji ar zeltītām apmalēm.
- Šķīvji ar zeltītām apmalēm.
- Uz tapešu augšējās malas uzlīmēja šauru apmali.
2.Ārējā robeža, (priekšmeta) mala.
PiemēriTilta apmales bija paaugstinātas.
- Tilta apmales bija paaugstinātas.