Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
apmale
apmale dsk. ģen. -ļu sieviešu dzimte, lietvārds
apmalojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (piem., apģērba, cepures, apavu) malai.
PiemēriCepure ar ūdeļādas apmali.
1.1.Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
PiemēriLogu apmales.
1.2.Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
PiemēriŠķīvji ar zeltītām apmalēm.
2.Ārējā robeža, (priekšmeta) mala.
PiemēriTilta apmales bija paaugstinātas.