piemuļķot
piemuļķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
Piemānīt, piekrāpt.
PiemēriNeļaut sevi piemuļķot.
- Neļaut sevi piemuļķot.
- Piemuļķotie vēlētāji.
- Krāpnieki mēģina piemuļķot vecus cilvēkus, izmantojot viņu naivumu un lētticību.