apmānīt
apmānīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Apzināti maldināt, panākt, ka notic šķietamajam; piemānīt.
PiemēriApmānīt draugu, klasesbiedru, vecākus.
- Apmānīt draugu, klasesbiedru, vecākus.
- Zēnu apmānīt neizdevās.
1.1.Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
PiemēriApmānīt pircēju.
- Apmānīt pircēju.
- Dzīvokļa pārdevējs tika apmānīts.
Stabili vārdu savienojumiApmānīt acis.
- Apmānīt acis idioma — apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.