aizmānīt
aizmānīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
aizmānīties darbības vārds; atgriezenisks
Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
PiemēriAizmānīt suni prom no kaķēniem.
- Aizmānīt suni prom no kaķēniem.
- Aizmānīt bērnu gulēt.