aizļepatot sarunvaloda
aizļepatot [àizļȩpatuôt] intransitīvs, darbības vārds
aizļēpatot [àizļȩ̄patuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet, aizskriet (par dzīvniekiem).
PiemēriKlupdami, krizdami mazie zaķēni aizļepatoja uz mežmalu.
1.1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā aiziet (par cilvēkiem).
PiemēriEs noraudzījos, kā viņa aizļepatoja pa olnīcu uz lielceļu.