aizļepatot sarunvaloda
aizļepatot [àizļȩpatuôt] darbības vārds; intransitīvs
aizļēpatot [àizļȩ̄patuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet, aizskriet (par dzīvniekiem).
PiemēriKlupdami, krizdami mazie zaķēni aizļepatoja uz mežmalu.
1.1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā aiziet (par cilvēkiem).
PiemēriEs noraudzījos, kā viņa aizļepatoja pa olnīcu uz lielceļu.