Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizmānīt
aizmānīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
aizmānīties atgriezenisks, darbības vārds
Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
PiemēriAizmānīt suni prom no kaķēniem.