Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizmānīt
aizmānīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
aizmānīties darbības vārds; atgriezenisks
Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
PiemēriAizmānīt suni prom no kaķēniem.