Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizlocīties
aizlocīties [àizlùocîtiês] 3. pers. -lokās, pag. -locījās darbības vārds; atgriezenisks
1.Refl. → aizlocīt; tikt aizlocītam.
PiemēriGrāmatas lapa aizlocījusies.
2.Lokoties aizvirzīties (par rāpuļiem, tārpiem).
PiemēriČūska aizlokās prom.
2.1.Aizvirzīties, metot līkumus (piem., par cilvēku, vagonu rindu).
PiemēriBraucēju rinda aizlokās pa ceļu.
2.2.Aizlīkumot (piem., par ceļu, upi).
PiemēriTaciņa aizlokās cauri mežam.