aizlocīties
aizlocīties [àizlùocîtiês] 3. pers. -lokās, pag. -locījās darbības vārds; atgriezenisks
1.Refl. → aizlocīt; tikt aizlocītam.
PiemēriGrāmatas lapa aizlocījusies.
- Grāmatas lapa aizlocījusies.
2.Lokoties aizvirzīties (par rāpuļiem, tārpiem).
PiemēriČūska aizlokās prom.
- Čūska aizlokās prom.
2.1.Aizvirzīties, metot līkumus (piem., par cilvēku, vagonu rindu).
PiemēriBraucēju rinda aizlokās pa ceļu.
- Braucēju rinda aizlokās pa ceļu.
- Vilciens aizlokās gar kalnu.
2.2.Aizlīkumot (piem., par ceļu, upi).
PiemēriTaciņa aizlokās cauri mežam.
- Taciņa aizlokās cauri mežam.
- Upe aizlocījās starp kalniem.