aizlūzt
aizlūzt 3. pers. -lūst, pag. -lūza darbības vārds; intransitīvs
aizlūzums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iesākt lūzt, bet nenolūzt.
PiemēriVecajai ābelei viens zars aizlūzis.
- Vecajai ābelei viens zars aizlūzis.
- Aizlūzis nags.
- Dīķī aizlūst ledus.
- pārnestā nozīmē Meitenē kaut kas bija aizlūzis.
1.1.Pēkšņi aprauties.
PiemēriBalss pēkšņi aizlūza.
- Balss pēkšņi aizlūza.