aizlīt
aizlīt 3. pers. -līst, pag. -lija darbības vārds; intransitīvs
1.Līstot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
PiemēriŪdens aizlija aiz piedurknes.
- Ūdens aizlija aiz piedurknes.
2.Samirkt lietū uz lauka (par sienu, nopļautu labību).
PiemēriBail, ka neaizlīst izārdītais siens.
- Bail, ka neaizlīst izārdītais siens.
2.1.Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam.
PiemēriAizlijuši ceļi.
- Aizlijuši ceļi.
3.Sākt ilgstoši līt; būt tādam, kad ilgstoši līst.
PiemēriPēc Jāņiem aizlija.
- Pēc Jāņiem aizlija.
- Aizlijusi vasara.