aizlīkumot
aizlīkumot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
Līkumojot aizvirzīties (piem., par ceļu, upi).
PiemēriMeža ceļš aizlīkumo starp krūmu puduriem.
- Meža ceļš aizlīkumo starp krūmu puduriem.