aizlikt
aizlikt -lieku, -liec, liec, pag. -liku darbības vārds; transitīvs
1.Liekot novietot (aiz kā, kam priekšā).
PiemēriAizlikt krēslus aiz galda.
- Aizlikt krēslus aiz galda.
- Aizlikt spilvenu aiz muguras.
- Klepojot aizlikt roku mutei priekšā.
- Aizlikt durvīm priekšā ķēdi.
2.Liekot, novietojot (kam) priekšā, aizdarīt ciet.
PiemēriAizlikt kūts logus ar salmiem.
- Aizlikt kūts logus ar salmiem.
- Aizlikt stropa skreju.
3.sarunvaloda Samaksāt cita vietā.
PiemēriAizlikt piecus latus par teātra biļeti.
- Aizlikt piecus latus par teātra biļeti.
Stabili vārdu savienojumiAizlikt (labu) vārdu. Aizlikt kāju priekšā (kādam). Aizlikt priekšautu (priekšā).
- Aizlikt (labu) vārdu idioma — teikt ko kāda labā, aizrunāt par kādu.
- Aizlikt kāju priekšā (kādam) idioma — radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- Aizlikt priekšautu (priekšā) — aizsiet priekšautu.
- Ne aci neaizlikt novecojis — pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
- Ne acu neaizlikt novecojis — pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.