Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vilt
vilt viļu, vil, viļ, pag. vīlu darbības vārds; transitīvs
1.Viltīgi mānīt, krāpt (kādu).
PiemēriSavtīgā nolūkā vilt kādu.
1.1. Būt par cēloni nepatiesai, kļūdīgai (kā) uztverei, izpratnei.
PiemēriRadu laipnība vīla bāreni.