slepkavnieks
slepkavnieks [slȩpkavniẽks] lietvārds; vīriešu dzimte
slepkavniece [slȩpkavniẽce] dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Slepkava.
PiemēriIzmanīgs, viltīgs slepkavnieks.
- Izmanīgs, viltīgs slepkavnieks.
- Slepkavnieka ieroči.
- Slepkavnieks savu upuri neizvēlējās nejauši.
- Arestēt slepkavniekus.
- Slepkavnieces atzīšanās.
- pārnestā nozīmē Kaķis ir asinskārīgs peļu un žurku slepkavnieks.