slēpnis
slēpnis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vieta, kur paslēpties (no kāda), arī kur slepus veikt, darīt (ko).
PiemēriMalu mednieka slēpnis.
2.Slepena vieta kā novietošanai, glabāšanai; arī vieta, kurā (ko) novieto, ievieto, lai (tas) nebūtu redzams, arī netraucētu u. tml.
PiemēriKontrabandas preču slēpnis kuģī.