slēpnis
slēpnis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vieta, kur paslēpties (no kāda), arī kur slepus veikt, darīt (ko).
PiemēriMalu mednieka slēpnis.
- Malu mednieka slēpnis.
- Fotografēt kādu no slēpņa.
- Policists stāv slēpnī pie šosejas.
- Kaķis meklē istabā slēpni, kur netraucēti gulēt.
2.Slepena vieta kā novietošanai, glabāšanai; arī vieta, kurā (ko) novieto, ievieto, lai (tas) nebūtu redzams, arī netraucētu u. tml.
PiemēriKontrabandas preču slēpnis kuģī.
- Kontrabandas preču slēpnis kuģī.
- Tvertnē iebūvēts spirta slēpnis.
- Darbnīcā ir neuzkrītošs kabeļa vadu slēpnis.