slēpties
slēpties slēpjos, slēpies, slēpjas, pag. slēpos atgriezenisks, darbības vārds
1.Novietoties tā, lai citi neredzētu, nepamanītu, arī lai patvertos, izsargātos no kā nevēlama.
PiemēriSlēpties aiz mājas stūra.
1.1.Vairīties, izturēties tā, lai netiktu atrasts, pazīts, ievērots, traucēts.
PiemēriSlēpties no policijas, mainot dzīvesvietu.
Stabili vārdu savienojumiSlēpties zem cita vārda.
2.formā: trešā persona Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
PiemēriKalnos slēpjas daudz dabas bagātību.
2.1.Pastāvēt, būt tā, ka ārēji neizpaužas; arī tikt slēptam, neizpaustam.
PiemēriBriesmas var slēpties visur – gan laukos, gan pilsētā.
Stabili vārdu savienojumiSlēpties zem maskas.