slēpties
slēpties slēpjos, slēpies, slēpjas, pag. slēpos darbības vārds; atgriezenisks
1.Novietoties tā, lai citi neredzētu, nepamanītu, arī lai patvertos, izsargātos no kā nevēlama.
PiemēriSlēpties aiz mājas stūra.
- Slēpties aiz mājas stūra.
- Slēpties mātei aiz muguras.
- Dzīvnieki slēpjas meža biezoknī.
- Kaķis slēpjas pagultē.
- Slēpties no saules koka ēnā.
1.1.Vairīties, izturēties tā, lai netiktu atrasts, pazīts, ievērots, traucēts.
PiemēriSlēpties no policijas, mainot dzīvesvietu.
- Slēpties no policijas, mainot dzīvesvietu.
- Slēpties no kreditoriem.
- Slēpties no popularitātes.
Stabili vārdu savienojumiSlēpties zem cita vārda.
- Slēpties zem cita vārda — kāda iemesla dēļ, kādā nolūkā saukties citā vārdā, uzvārdā.
2.formā: trešā persona Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
PiemēriKalnos slēpjas daudz dabas bagātību.
- Kalnos slēpjas daudz dabas bagātību.
2.1.Pastāvēt, būt tā, ka ārēji neizpaužas; arī tikt slēptam, neizpaustam.
PiemēriBriesmas var slēpties visur – gan laukos, gan pilsētā.
- Briesmas var slēpties visur – gan laukos, gan pilsētā.
- Patiesība slēpās noklusētajos vārdos.
- Aiz tirgotāja laipnības slēpās viltība.
Stabili vārdu savienojumiSlēpties zem maskas.
- Slēpties zem maskas idioma — slēpt savu īsto būtību.