uzmanīties
uzmanīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
PiemēriOgojot uzmanīties no čūskām.
- Ogojot uzmanīties no čūskām.
- Uzmanīties, šķērsojot ielu.
- Uzmanīties no viltotām biļetēm.
- Mediķi aicina uzmanīties no karstuma.
2.Paslepus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUzmanīties uz bēniņiem.
- Uzmanīties uz bēniņiem.
- Zēni uzmanījās uz perona.