viltība
viltība lietvārds; sieviešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Vispārināta īpašība → viltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVeikalnieka viltība.
- Veikalnieka viltība.
- Bērnišķīga viltība.
- Panākt ko ar viltību.
- Viltības pilns nodoms.
Stabili vārdu savienojumiPārspēt kādu viltībā.
- Pārspēt kādu viltībā — būt viltīgākam.
1.1.Dzīvnieka īpašība, kas izpaužas kā laba orientēšanās un situācijas izmantošanas spēja dažādos apstākļos savā labā.
PiemēriDzīvnieku viltība.
- Dzīvnieku viltība.
- Lapsu viltībā grūti pārspēt.