nocelt
nocelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu darbības vārds; transitīvs
nocelties darbības vārds; atgriezenisks
1.Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
PiemēriNocelt somu no plaukta.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs neatrodas (uz kā, kam virsū).
PiemēriNocelt kuģi no sēkļa.
Stabili vārdu savienojumiNocelt valdziņu.
2.sarunvaloda Veikli piesavināties, nozagt.
PiemēriZagļi nocēluši alumīnija vadus.
2.1.Ar veiklību, viltību, atņemot citam, iegūt sev.
PiemēriNocelt klientus.
Stabili vārdu savienojumiNocelt no deguna (priekšas). Nocelt no degungala.