nocelt
nocelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu darbības vārds; transitīvs
nocelties darbības vārds; atgriezenisks
1.Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
PiemēriNocelt somu no plaukta.
- Nocelt somu no plaukta.
- Nocelt katlam vāku.
- Nocelt telefona klausuli.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs neatrodas (uz kā, kam virsū).
PiemēriNocelt kuģi no sēkļa.
- Nocelt kuģi no sēkļa.
- Nocelt makšķerniekus no ledus gabala.
Stabili vārdu savienojumiNocelt valdziņu.
- Nocelt valdziņu — neizadot valdziņu, pārlikt to uz otras adatas.
2.sarunvaloda Veikli piesavināties, nozagt.
PiemēriZagļi nocēluši alumīnija vadus.
- Zagļi nocēluši alumīnija vadus.
2.1.Ar veiklību, viltību, atņemot citam, iegūt sev.
PiemēriNocelt klientus.
- Nocelt klientus.
- Nocelt draugam līgavu.
Stabili vārdu savienojumiNocelt no deguna (priekšas). Nocelt no degungala.
- Nocelt no deguna (priekšas) idioma — veikli, negaidīti, aizsteidzoties kādam priekšā, iegūt sev ko cita iecerētu, arī citam piederošu.
- Nocelt no degungala idioma — veikli, negaidīti, aizsteidzoties kādam priekšā, iegūt sev ko cita iecerētu, arī citam piederošu.