Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nocietēt
nocietēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt cietam; sacietēt.
PiemēriĻaut cementa pamatnei nocietēt.
1.1.Augot, nobriestot kļūt cietam (par augiem, to daļām).
PiemēriZāle pāraug un nocietē.