nocietināt
nocietināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
PiemēriNocietināt pilsētu no visām pusēm.
- Nocietināt pilsētu no visām pusēm.
- Nocietināts pilskalns.
- Izveidot nocietinātu aizsardzības līniju.
- Pils bijusi nocietināta ar zemes vaļņiem.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stingrs, ciets, arī nepiekāpīgs, nelokāms.
PiemēriNocietināt savu sirdsapziņu.
- Nocietināt savu sirdsapziņu.
- Nocietināt sevi pret citu bēdām un likstām.
Stabili vārdu savienojumiNocietināt sirdi.
- Nocietināt sirdi idioma — neļauties žēlumam, līdzjūtībai, arī kļūt cietsirdīgam, nepiekāpīgam.