nocietināt
nocietināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
PiemēriNocietināt pilsētu no visām pusēm.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stingrs, ciets, arī nepiekāpīgs, nelokāms.
PiemēriNocietināt savu sirdsapziņu.
Stabili vārdu savienojumiNocietināt sirdi.