sacietēt
sacietēt 3. pers. -ē, pag. -ēja intransitīvs, darbības vārds
1.Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu).
PiemēriĢipsis ātri sacietē.
1.1.Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt.
PiemēriSacietējusi ķirbja miza.
1.2.Kļūt cietam, grūti sakožamam.
PiemēriSacietējusi maizes dona.
Stabili vārdu savienojumiSacietēt ragā.