Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nobungot
nobungot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Ar sitieniem, piesitieniem atskaņot.
PiemēriNobungot ar pirkstiem ritmu.
1.1.Sitot bungas, nospēlēt.
PiemēriNobungot skaņdarbu kopā ar slaveno grupu.
2.sarunvaloda Nospēlēt (uz klavierēm).
PiemēriNobungot uz klavierēm vēl vienu dziesmu.