nodevīgs
nodevīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nodevīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nodevīgi apstākļa vārds
nodevīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas var izdarīt nodevību; tāds, kas ir saistīts ar nodevību.
PiemēriViltīgs un nodevīgs padomdevējs.
- Viltīgs un nodevīgs padomdevējs.
- Nodevīga rīcība.
- Nodevīgi uzbrukt no mugurpuses.
2.Tāds, kurā izpaužas kas slēpjams.
PiemēriNodevīgs smaids.
- Nodevīgs smaids.
- Norit nodevīga asara.
- Vaigos parādās nodevīgs sārtums.
2.1.Tāds, kurā slēpjas kas bīstams (par vietu, apstākļiem).
PiemēriNodevīga purva slīkšņa.
- Nodevīga purva slīkšņa.
- Nodevīgi melna ledus kārtiņa.