noderēt
noderēt -deru, -deri, -der, pag. -derēju intransitīvs, darbības vārds
1.Būt tādam, ko var lietot, izmantot (kādam nolūkam).
PiemēriTēja noder pret klepu un saaukstēšanās slimībām.
1.1.Būt derīgam, izmantojamam.
PiemēriVarbūt kādam noderēs šī informācija.