noderēt
noderēt -deru, -deri, -der, pag. -derēju darbības vārds; intransitīvs
1.Būt tādam, ko var lietot, izmantot (kādam nolūkam).
PiemēriTēja noder pret klepu un saaukstēšanās slimībām.
- Tēja noder pret klepu un saaukstēšanās slimībām.
- Ekonomisks sildītājs varētu noderēt ziemā.
- Ārsta izrakstītās zāles noderēs, lai mazinātu drudzi.
- Noderēt par paraugu.
1.1.Būt derīgam, izmantojamam.
PiemēriVarbūt kādam noderēs šī informācija.
- Varbūt kādam noderēs šī informācija.
- Valodu prasme dzīvē ļoti noderēs.
- Mātes padoms lieti noderēja.