vilties
vilties viļos, vilies, viļas, pag. vīlos darbības vārds; atgriezenisks
1.Būt sarūgtinātam par savu maldīšanos, kļūdīšanos, arī par kā neīstenošanos.
PiemēriVilties mīlestībā.
- Vilties mīlestībā.
- Vilties labākajos draugos.
- Vilties politiķos.
- Vilties savās iecerēs.
- Vilties datora izvēlē.
- Cilvēkam dzīvē bieži viļas.
2.Pārskatīties; kļūdaini atcerēties.
PiemēriSkatoties vilties, ka nācējs ir pazīstams.
- Skatoties vilties, ka nācējs ir pazīstams.
- Uz vecumu atmiņa sāk vilties.
Stabili vārdu savienojumiJa neviļos.
- Ja neviļos — saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu.