viltīgs
viltīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
viltīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
viltīgi apstākļa vārds
viltīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas apzināti, mērķtiecīgi maldina citus, lai īstenotu savus savtīgos nodomus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriViltīgs diplomāts.
- Viltīgs diplomāts.
- Viltīga sieviete.
- Būt pietiekami gudram un viltīgam cilvēkam.
- Skatīties viltīgām acīm.
- Viltīgi smīnēt.
Stabili vārdu savienojumiViltīgs kā lapsa.
- Viltīgs kā lapsa — ļoti viltīgs.
1.1.Tāds, kas prot apstākļus, situāciju izmantot savā labā (par dzīvniekiem).
PiemēriViltīgs meža dzīvnieks.
- Viltīgs meža dzīvnieks.
- Viltīgs putns.
- Viltīgā lapsa.
1.2.pārnestā nozīmē Tāds, kas ir mainīgs, rada nenoteiktu, aplamu priekšstatu (piem., par laika apstākļiem, kā drošumu, ietekmi).
PiemēriViltīgs, apmācies laiks.
- Viltīgs, apmācies laiks.
- Pavasarī upē ledus ir viltīgs.
- Salds un viltīgs alkoholiskais dzēriens.
- Bille ar pēdām taustīja [ezera] dibenu: cik reižu viņai sacīts, ka Ķīšezers viltīgs – sekls, sekls, un tad bedre.