viltīgs
viltīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
viltīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
viltīgi apstākļa vārds
viltīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas apzināti, mērķtiecīgi maldina citus, lai īstenotu savus savtīgos nodomus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriViltīgs diplomāts.
Stabili vārdu savienojumiViltīgs kā lapsa.
1.1.Tāds, kas prot apstākļus, situāciju izmantot savā labā (par dzīvniekiem).
PiemēriViltīgs meža dzīvnieks.
1.2.pārnestā nozīmē Tāds, kas ir mainīgs, rada nenoteiktu, aplamu priekšstatu (piem., par laika apstākļiem, kā drošumu, ietekmi).
PiemēriViltīgs, apmācies laiks.