blēdība
blēdība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → blēdīgs.
PiemēriAtklāt savu viltību un blēdību.
- Atklāt savu viltību un blēdību.
2.Negodīga rīcība, krāpšana, viltīgs darījums savtīgos nolūkos.
PiemēriSīka blēdība.
- Sīka blēdība.
- Tāda blēdība vēl nav piedzīvota!
- Blēdība tomēr atklājās.