blēdis
blēdis -ža, dsk. ģen. -žu lietvārds; vīriešu dzimte
blēde dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas savtīgos nolūkos rīkojas negodīgi, izmanto melus, krāpšanos, mānīšanos.
PiemēriRūdīts blēdis.
1.1.humoristiska ekspresīvā nokrāsa Cilvēks, kas ar viltību, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
PiemēriGatavais blēdis!