blāvs
blāvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
blāva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
blāvi apstākļa vārds
blāvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vājš, niecīgs (par gaismu); tāds, kas dod vāju apgaismojumu (par gaismas avotu).
PiemēriBlāva gaisma ieplūst pa mazo lodziņu.
2.Tāds, kam nav caurspīdīguma, spilgtuma, spožuma; gaišs, bālgans.
PiemēriBlāvs durvju stikls.