blāzmot
blāzmot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
blāzmojums lietvārds; vīriešu dzimte
blāzmoties darbības vārds; atgriezenisks
1.Būt tādam, kur ir blāzma1; būt tādam, kad ir blāzma1.
PiemēriDebesis sāk blāzmot.
- Debesis sāk blāzmot.
- Blāzmo rīts.
2.Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
PiemēriPamalē blāzmo ugunsgrēks.
- Pamalē blāzmo ugunsgrēks.
- Logā blāzmo vāja gaismiņa.
- Naktī aicinoši blāzmo mājas ugunis.
- Mēness blāzmo pār laukiem.