Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
blāzmot
blāzmot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
blāzmojums lietvārds; vīriešu dzimte
blāzmoties darbības vārds; atgriezenisks
1.Būt tādam, kur ir blāzma1; būt tādam, kad ir blāzma1.
PiemēriDebesis sāk blāzmot.
  • Debesis sāk blāzmot.
  • Blāzmo rīts.
2.Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
PiemēriPamalē blāzmo ugunsgrēks.
  • Pamalē blāzmo ugunsgrēks.
  • Logā blāzmo vāja gaismiņa.
  • Naktī aicinoši blāzmo mājas ugunis.
  • Mēness blāzmo pār laukiem.