blāzma
blāzma lietvārds; sieviešu dzimte
1.Gaišums, gaisma pie apvāršņa (piem., saulei lecot vai rietot).
PiemēriRīta, vakara blāzma.
- Rīta, vakara blāzma.
- Debess pamalē sārtojas blāzma.
- Blāzmas apspīdēti mākoņi.
2.Gaismas atspīdums.
PiemēriUgunsgrēka sārtā blāzma.
- Ugunsgrēka sārtā blāzma.