blēdīgs
blēdīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
blēdīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
blēdīgi apstākļa vārds
blēdīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas savtīgos nolūkos rīkojas negodīgi, melo, krāpj, mānās.
PiemēriBlēdīgs ierāvējs.
- Blēdīgs ierāvējs.
- Blēdīgs kāršu spēlmanis.
- Blēdīgs darbonis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas negodīgums, krāpšana, mānīšanās.
PiemēriBlēdīgs darījums, plāns.
- Blēdīgs darījums, plāns.
- Blēdīga rīcība.
1.2.Tāds, kas raksturīgs blēdim; šķelmīgs, viltīgs, nerātns.
PiemēriBlēdīgs skatiens.
- Blēdīgs skatiens.
- Drusku blēdīgas acis.
- Blēdīgi smieties.